*5-15-30 minūšu pilsēta. Vieglas pieejamības pilsēta!*

Pieejamībai ir izšķiroša nozīme mūsdienu sabiedrībā. Rīgā jānodrošina 5 minūšu gājiena attālumā - pamatpakalpojumi (pārtikas preču veikals, maiznīca, aptieka, banka, pasta nodaļa utt.), zaļajās teritorijās (Jums un Jūsu bērniem, Jums un Jūsu sunim) un sabiedriskā transporta pieturvietas;

- 15 minūšu laikā, izmantojot sabiedrisko transportu, jābūt sasniedzamām pilsētas nozīmīgākām daļām – Vecrīgai, Aplim un vietējiem centriem;

- 30 minūšu laikā  - no jebkuras vietas pilsētā līdz jebkurai citai vai arī ārpus pilsētas, arī līdz jūrai.

*Viens liels vienots Centrs visiem!*

Pilsētas iekšējā kodola atjaunošana, “socializācija” un pakārtošana gājējiem. Pilsētas telpas sabiedrisko aspektu saglabāšana un attīstība. Apakšstāva zonai, kas būtu izmantojama gan sabiedriskiem, gan komerciāliem nolūkiem, jābūt brīvi pieejamai visiem. Zaļajām zonām, gājēju celiņiem, veloceliņiem, sabiedriskajām telpām un sabiedriskajam transportam jābūt iekļautiem vienotā sistēmā.

* - Aplis – Rīgas dzīves riņķis*

Esošo postindustriālo rūpnīcu loku un esošo dzelzceļa loku jāpārveido par jauno “apļveida centra” teritoriju. Tur jāveido transporta loku un jaunu, spēcīgu multifunkcionālu (komerciālu, industriālu, sabiedrisku, izklaides) zonu.

Jaunas investīcijas ir jāpiesaista tieši šai teritorijai, nevis pilsētas nomalēm.

TEORĒTISKAIS PAMATOJUMS
Katram plānam ir mērķis, jeb, precīzāk izsakoties, katrs plāns ir līdzeklis konkrētu mērķu sasnieg�anai. Jebkuru diskusiju par jebkuru plānu vajadzētu uzsākt ar diviem pamata jautājumiem:
- Vai plāna mērķi ir saskaņā ar vajadzībām?
- Vai ar plānu var adekvāti sasniegt noteiktos mērķus? 
Vārds �plāns� ir cēlies no latīņu vārda planta, kas nozīmē �ēkas skice�. 
Tomēr pilsētplāno�ana un ēkas projektē�ana ir divi pilnīgi at�ķirīgi procesi. Plāno�ana noteikti nav arhitektūra tikai lielākā mērogā. �o kļūdu visbie�āk pieļauj arhitekti, kuri strādā par plānotājiem. Viņi domā, ka pilsētplāno�ana ir process, kas līdzīgs lielas ēkas projektē�anai.
Galvenā at�ķirība nav mērogā. Galvenā starpība ir, ka pilsēta ir atklāta sistēma, kas atrodas nepārtrauktā attīstībā. Tāpēc uz jebkuru pilsētu attiecas teika par Rīgu, kas nekad netiks pabeigta, jo tad tai būs jānogrimst.
Pilsētplāno�ana vairāk līdzinās filmas veido�anai vai pasakas stāstī�anai � tā drīzāk ir algoritmu, vadlīniju un procedūru virkne, nevis vienkār�i karte.
Tas laiks ir pagājis, kad pilsētplāno�ana saistījās ar kartes uzzīmē�anu.
Mūsdienīgā plāno�anā galvenais ir cilvēki telpā, nevis ēku izvietojums teritorijā, kā tas bija gadus atpakaļ. Atkārtojot - pilsēta ir sistēma. Tā sastāv no da�ādām patstāvīgām, bet savstarpēji saistītām daļām. 
Pilsētas sistēmas sastāvdaļas tiek dēvētas par funkcijām. Da�as no tām ir, piemēram: dzīvojamā, rūpnieciskā, pakalpojumu, ekoloģiskā.
�īm funkcijām, protams, ir telpiskā izpausme.
20. gadsimta klasiskā modernistu pilsētplāno�ana strikti atdalīja �īs funkcijas, un katrai tika ierādīta atsevi�ķa zona.
Tomēr savā veidā pilsēta ir dzīvs organisms, kuras funkcijas ir mainīgas. Situācija ir vēl sare�ģītāka, jo mijiedarbība starp funkcijām ir ļoti bagāta un mainīga. �īm mijiedarbībām pastāv da�i �starpnieki�. Vissvarīgākie ir cilvēki.
�o vēlamies uzsvērt � cilvēki mijiedarbojas ar citiem cilvēkiem un ar mākslīgo vidi. Vienkār�ojot �o jautājumu, cik vien iespējams, varam teikt, ka visas autonomās daļas pilsētas sistēmā savstarpēji mijiedarbojas trīs sfērās: telpiskajā, sociālajā, un ekonomiskajā.
Saliksim to visu kopā.
Pilsēta ir sistēma. Pilsētas sistēmai ir mērķi un noteikumi mērķu sasnieg�anai. 
Pilsētas sistēmai daļēji pastāv pa�regulē�anas spējas. Tomēr ļoti bie�i tās ir ir par vāju, un ir nepiecie�ama iejauk�anās. Ļoti svarīga ir līdzsvara noturē�ana starp �brīvo tirgu�, kas ir daļa no pa�regulē�anas mehānisma, un iejauk�anos.
Galvenais sistēmas regulē�anas līdzeklis ir plāns. Bet plāns ir tikai līdzeklis � lai plāns pareizi strādātu, to jāpielieto gudriem cilvēkiem. Plāns pats neko neveido.
Lai plānu kā līdzekli pareizi izmantotu, jāzin pilsētas attīstības mērķi un kā pilsētas sistēma strādā. Bet mērķis ir galvenais. Kas vispār varētu būt pilsētas mērķis? Vienkār�ākā atbilde � attīstība. Kā attīstība tiek definēta, ir pavisam cita lieta.
Attīstību var vienkār�i saprast kā telpisku izaugsmi vai iedzīvotāju skaita palielinā�anos. Varētu būt kvalitatīva attīstība � dzīves kvalitātes uzlabo�anās. Lai sasniegtu iecerētos mērķus, ir nepiecie�amas savstarpēji pakārtotas procedūras. 
Tradicionāli pilsētplāno�ana pamatojās uz trim savstarpējiem konfliktējo�iem elementiem: ekonomiskā attīstība, sociālais taisnīguns un vides aizsardzība.
21. gadsimta. pilsētas attīstības plāno�ana Eiropā balstās uz ilgtspējīgas attīstības principiem. Mūsdienu pilsētnieciskais dzīvesveids ir daudzu vietējā, reģionālā un globālā mēroga attīstības problēmu cēlonis. Ilgtspējīga attīstība, kas piedāvā risinājumus �īm problēmām, ir kļuvusi par būtisku Eiropas Savienības un Latvijas attīstības mērķi. Rīgai un Latvijai saisto�ie dokumenti (Lisabonas procesa un Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas nosacījumi, Latvijas Nacionālais attīstības plāns, Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, Eiropas Komisijas starpziņojums �Ceļā uz Pilsētvides tematisko stratēģiju�, topo�ā ES direktīva �Tēmatiskās pilsētvides stratēģija�) izvirza vadlīnijas un nosaka nepiecie�amās rīcības ilgtspējīgas un kvalitatīvas pilsētvides izveidei. Rīga 1994. gadā parakstīja Pilsētas ilgtspējīgas attīstības hartu (Olborgas hartu) un 2004. parakstīja Olborgas saistības, kas definē ietvaru jeb nosacījumus ilgtspējīgas pilsētas attīstībai gan saistībā ar pilsētas attīstības konkrētajiem risinājumiem, gan saistībā ar pa�u pilsētplāno�anas un pilsētas pārvaldības procesu. Rīga arī ir apkopojusi informāciju Eiropas vienotajiem rādītājiem, kas ļauj mērīt pilsētas attīstību ilgtspējības attīstības kontekstā no 10 da�ādiem aspektiem. 
Agrāk attīstības prioritātes izvēlējās pilsētas administrācija un politiķi, un uzsvars bija uz ekonomisko attīstību, kas sniedza lielāko atdevi īsākā laikā, atstājot sociālos un vides jautājumus otrā plānā. Ekonomikas attīstībai pilsētā tagad jānotiek saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības nosacījumiem. Galvenie pilsētu ilgtspējīgas attīstības nosacījumi ir integrēta un atklāta pilsētas plāno�ana un pārvaldība ar sabiedrības pilnvērtīgu līdzdalību savas dzīves vietas kvalitātes noteik�anā, kompaktas pilsētas attīstība, degradēto teritoriju rehabilitācija un attīstība, vides piesārņojuma samazinā�ana, saudzējo�a un efektīva dabas resursu izmanto�ana, neatjaunojamo enerģijas resursu patēriņa samazinā�ana un aizstā�ana ar atjaunojamiem enerģijas resursiem, saprātīgs patēriņ�, izvairī�anās no sociālās noslāņo�anās, atstumtības un nabadzības, vienlīdzīga pieejamība veselīgai videi un pakalpojumiem, ilglaicīgāks skatījums attīstībai, lai neierobe�otu nākamo paaud�u attīstības iespējas.
Pirmajā skatījumā varētu likties, ka ilgtspējīgas attīstības nosacījumi apgrūtina pilsētas attīstības plāno�anas procesu, bet patiesībā tie ievie� lielāku skaidrību par vēlamiem risinājumiem plāna mērķu sasnieg�anai. Turklāt risinājumi, kas balstās uz ilgtspējības nosacījumiem, ļauj izvairīties no attīstīto valstu pilsētās pielaistām attīstības kļūdām. 
Plānotājiem, speciālistiem, uzņēmējiem un sabiedrībai kopā ir jānosaka pilsētas attīstības prioritātes. Tikai tad profesionāli plānotāji un speciālisti sāk izstrādāt stratēģijas mērķu sasnieg�anai. 
�is ir būtisks moments � vispirms visām iesaistītajām pusēm un ne mazāk sabiedrībai ir jābūt skaidrībā par prioritāriem mērķiem. Katrai sabiedrības grupai ir sava īpa�a pieredze, tās rezultātā arī viedoklis par pilsētas attīstību. Iedzīvotājiem parasti ir konkrēts ieskats par vēlamiem attīstības virzieniem savā apkaimē un par pilsētas pakalpojumu pieejamības un kvalitātes jautājumiem, kas skar viņu ģimeni. Iedzīvotāju viedoklis ir līdzvērtīgs uzņēmēju, investoru un speciālistu viedoklim par pilsētas attīstību, jo pilsētai galvenokārt jābūt ģimenēm labai vietai kur dzīvot, skoloties, strādāt un atpūsties. Pilsētplānotājiem, veidojot pilsētas attīstības prioritātes, ir svarīgi uzzināt, apkopot, analizēt visus sabiedrības viedokļus. Gadījumos, kad kāds viedoklis netiek ņemts vērā, plānotājiem ir svarīgi sniegt paskaidrojumu par viedokļa neievēro�anas iemeslu, lai attīstības prioritātes noteik�ana būtu profesionāli pamatots un atklāts process.
Tikai tad, kad, definējot pilsētas prioritāros attīstības mērķus, visi izteiktie viedokļi ir uzklausīti un ņemti vērā, plānotāji un nozaru speciālisti var sākt izstrādāt stratēģijas �o mērķu sasnieg�anai, vadoties pēc eso�ās situācijas novērtējuma, attīstības tendencēm un ilgtspējīgas attīstības nosacījumiem. �eit ir svarīgi, lai plānotāji un nozaru speciālisti strādātu profesionāli, izmantojot jaunākās atziņas par pilsētplāno�anu un ilgtspējīgu attīstību. Tikpat svarīgi ir, lai izstrādātās stratēģijas nav savstarpēji pretrunīgas vai konfliktējo�as, bet tiek meklēti kopsaucēji ar citu mērķu stratēģijām. 
Tagad ir sasniegts kritiskais punkts � pats plāns. No juridiskā viedokļa jebkuras aktivitātes ir veicamas tikai tad, ja tās ir iekļautas plānā. Plānu jāizmanto kā līdzekli da�ādu attīstības virzienu un pēc tam arī konkrēto mērķu sasnieg�anai.
Kā vērtēt plānu?
Pastāv tikai viens kritērijs plāna novērtē�anai � cik efektīgi tas veicina mērķu sasnieg�anu. Nav jāvērtē plānu, bet gan plānā noteiktos mērķus.
Kaut gan mums nav biju�i pieejami visi izejas materiāli, kurus izmantoja jaunā Rīgas attīstības plāna autori, tomēr balstoties uz mūsu profesionālām zinā�anām un pieredzi, varam sniegt viedokli par plānu. 
Vai attīstības plāna 1. redakcija ir attīstību rosino�s dokuments? Varbūt tas drīzāk ir stagnācijas scenārijs? Vai mērķi ir skaidri definēti? Pastāv nopietnas ba�as, ka ar jauno plānu viss nav kārtībā. �ajā vietā varētu sākt kritizēt jauno plānu, bet mēs vēlamies rīkoties konstruktīvi. Mēs Rīgas attīstībai centīsimies definēt mērķus un noteikt, kā tos sasniegt.
Rīgas attīstības mērķi 
Lai noteiktu Rīgas telpiskās attīstības mērķus sociālās un ekonomiskās attīstības kontekstā, pirmkārt, jāveic pilsētas situācijas stratēģiskais novērtējums.
Rīga ir Latvijas lielākā pilsēta un tās galvaspilsēta. Neap�aubāmi, pirmkārt ir jānovērtē Rīgas metropoles raksturs. Metropoles gadījumā pilsētas unikalitāti/specialitāti nosaka pilsētas funkciju savstarpējās saistības. Tātad galvaspilsēta ne tikai apmierina iedzīvotāju pamata vajadzības, jo jebkura pilsēta to veic. Tai ir vairāki uzdevumi. Centrālās funkcijas no visām ir vissvarīgākās. Galvaspilsētai jākalpo pāri vietējam un reģionālajam līmenim. �is, mūsuprāt, ir vissvarīgākais uzdevums Rīgas attīstības plānam � pilsētas metropoles funkciju stiprinā�ana. Saistībā ar �ī uzdevuma vispārīgumu un sarezģītību to var uzskatīt par Rīgas �misiju�. �o misiju var īstenot, stiprinot Rīgas lomu daudzās jomās.
..................
Mūsuprāt, Rīgai nepastāv �pārslogota� centra problēma. Tie�i pretēji, centrs ir mazattīstīts, slikti saistīts ar pārējo pilsētu, un tam trūkst apstākļi turpmākai attīstībai. Risinājums �ai problēmai ir centru stiprināt, nevis to vājināt vai pamest.
TRANSPORTS
Transporta sistēma ir pilsētas �asinsvadi� un viens no telpiskā plānojuma pamatelementiem. Tā arī ir fiziskā plānojuma visilgāk noturīgā daļa. Transporta sistēma tiek mantota no iepriek�ējiem attīstības posmiem, un jebkuras izmaiņas var izraisīt nopietnas un ilgsto�as sekas. �is ir iemesls, kāpēc ir vieglāk nojaukt un uzcelt ēkas, pat veselus kvartālus, nekā mainīt �o komunikācijas sistēmu.
Jau no pa�a sākuma Rīga �ajā Eiropas daļā ir bijusi svarīgs transporta mezgls. Sava ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ tā ieņem nozīmīgu vietu Eiropas ūdens un zemes komunikācijas tīklā. Svarīgi Rīgā attīstīt transporta sistēmu, kas atbilst tās primārām metropoles funkcijām. Transporta sistēmai �īs funkcijas jāatbalsta, nevis jānonāk pretrunā ar tām. Tā nedrīkst veidot telpiskos konfliktus, citādi pilsētas liela daļa var tikt degradēta.
Vietējā līmenī saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības nosacījumiem mūsdienās transporta jomā galvenais ir novērst pārvieto�anās nepiecie�amību. Transporta plāno�anu ir jāveic kopsolī ar zemes plānojumu, kura izstrādā�anā jāizvairās no monofunkcionāla zemes sadalījuma pilsētā un jānodro�ina, lai vienvietus tiktu veidota savstarpēji saderīga daudzfunkcionalitāte. 
Rīga ir pietieko�i maza un plakana pilsēta, lai būtu iespējams izveidot visaptvero�u velotransporta sistēmu. Tā jaunākiem un neatkarību cieno�iem cilvēkiem nodro�inātu ātru pārvieto�anos, un piestrēgu�ās ielas atbrīvotu no automa�īnām, piesārņojuma un trok�ņa.
CENTRA FUNKCIJAS
Lielpilsētas svarīgākā īpa�ība ir centrālās funkcijas. Tām ir vairāk nekā tikai vietējā ietekme un tās piesaista un veicina arī citu funkciju attīstību. Galvaspilsētai vietējās funkcijas mēdz arī būt ekskluzīvas un unikālas. Svarīgi saprast, ka centrālās funkcijas nav tikai komerciālās, bet arī funkcijas, kas stiprina pilsētas urbāno raksturu. Tām arī ir svarīga loma, veidojot iedzīvotāju identificē�anos ar pilsētu. Centrālām funkcijām ir iz�ķiro�a loma pilsētas centra definē�anā gan iedzīvotājiem, gan viesiem. Tāpēc ir tik svarīgi tās izvietot eso�ajā pilsētas centrā. Jaunu centru attīstība Rīgā, kā tas ir iecerēts jaunajā plānā, vājinās eso�o centru.
Izprotams un atpazīstams centrs veicina telpisko un sociālo identificē�anos ar pilsētu. �is ir īpa�i svarīgi Rīgai, ņemot vērā tās lielo sociālo daudzveidīgumu. 
Bet tas ir tikai panākams, ļoti skaidri definējot centru un uzlabojot publiskās telpas kvalitāti pilsētā. Pilsētas centram vajadzētu būt plānotāju intere�u centrā, toties plāno�anu vajadzētu saprast kā darbību ne tikai ar telpisko, bet arī ekonomisko, sociālo, ekoloģisko un politisko ietekmi. 
DZĪVOJAMIE RAJONI
Lielpilsētās dzīvojamie rajoni neietekmē lielpilsētas funkcijas, bet tie�i pretēji � dzīvojamie rajoni vairāk ir pilsētas pievilcības rezultāts. Rīga cie� no tipiskām pilsētas izple�anās problēmām. Viens no �īs parādības iemesliem ir augo�ās Latvijas vidus�ķiras vēlme pēc labākas dzīves vietas/mājokļa. �īs vēlmes pēc laba mājokļa netiek apmierinātas pilsētā ne centrālajā daļā tās pieejamības problēmu dēļ, ne pa�valdības mājokļu fondā vai padomju laika blokmāju rajonos saistībā ar to zemo kvalitāti. Ne mazāk svarīgi ir Latvijas iedzīvotāju patika pret dabu, kā dēļ tiek meklētas mājvietas, kas ir tuvāk dabiskai videi. Tas noved pie pilsētas ātras iztuk�o�anās.
DAUDZFUNKCIONALITĀTE
Katrā pilsētā ir zonas ar da�ādām funkcijām: ra�o�anas teritorijas, rūpniecības teritorijas, dabas teritorijas, rekreācijas teritorijas utt. Tomēr �is sadalījums ir ļoti vispārīgs salīdzinājumā gan ar eso�o, gan vēlamo situāciju. Saskaņā ar Jauno Atēnu Hartu un Eiropas Savienības vadlīnijām vajadzētu izvairīties monofunkcionāla zemes zonējuma. Dzīvojamie rajoni bez pamata pakalpojumiem un pilsētas centrs bez iedzīvotājiem ir sliktie piemēri no �ādas stingri noteiktas monofunkcionalitātes. Sabiedriskajām ārtelpām un zaļajām zonām vajadzētu sasaistīt visu būvēto sistēmu, kurai ir nosakāmi prioritārie būvniecības parametri, piemēram, ekostandarts, maksimālais stāvu skaits utt. Pamatprincips zemes lietojuma noteik�anā tātad būtu izvairī�anās no monofunkcionalitātes.
MODELIS
Mēs vēlamies piedāvāt alternatīvu modeli vecajam un jaunajam Rīgas Attīstības plānam. Tā ir grafiski attēlota ideja un ir visnotaļ tālu no pabeigta plāna. 
Mūsu modelis ir drīzāk vadlīnijas iespējamam Rīgas attīstības virzienam. Piedāvājot �o modeli, mēs vēlamies pierādīt, ka ir iespējama at�ķirīga pieeja Rīgas attīstībai un ka ne tikai viens vienīgs plāns ir iespējams. Mēs neuzstājam uz to, ka mūsu piedāvājums ir labākais, bet, izvirzot alternatīvu, vēlamies iesākt diskusiju un rosināt meklējumu optimālākam plāna un Rīgas attīstības risinājumam. Izvirzot modeli, mēs vēlamies izvairīties no pārmetumiem par kritisku un nekonstruktīvu pieeju jaunā plāna veido�anai, un uzsākt diskusijas fundamentālā līmenī. 
Modeļa fundamentālais princips ir Rīgas pilsētvides apaudzē�ana ar sociālo, telpisko un kompozicionālo nozīmi. �is modelis sevī ietver risinājumu, kas ir saskaņā ar citu Eiropas pilsētu veiksmīgu pieredzi � nepilnvērtīgu post-industriālo teritoriju pārvēr�anu par pilsētas centriem. Rīgas struktūra liekas ļoti piemērota �ādam risinājumam, jo pilsētas vecais (kapitālisma laika) centrs ir cie�i apjozts ar industriālām teritorijām un dzelzceļa loku. Modelī �ai industriālai zonai ir dubultloma. 
No vienas puses, �ī zona var kalpot par transporta apli sabiedriskajam un privātajam transportam, un no otras puses, var būt ideāla vieta centra turpmākai attīstībai. Kā uzrādīts X attēlā, pilsētas centrs sniedzas pāri �im aplim līdz padomju laikā būvētajiem daudzstāvu dzīvojamiem rajoniem. �ī sasaiste var kalpot par impulsu �o dzīvojamo rajonu revitalizācijai. Lai �is attīstības loks pareizi strādātu, nepiecie�ams to sasaistīt ar topo�o Dienvidu tiltu un Ziemeļu �ķērsojumu. Veidojamam stipram centram, izvietotam Vecrīgā un ap to, jādod iespēju talāk attīstīties. Optimālākais attīstības virziens ir rietumi-austrumi gar pilsētas galveno asi � Brīvības ielu. �ī ass tiktu veidota kā sociālais centrs, tādējādi būtu nepiecie�ams ierobe�ot privāto automa�īnu satiksmi. Īpa�a uzmanība būtu jāpievēr� blakuseso�o kvartālu pagalmu un iek�pagalmu revitalizācijai, izmantojot Berga bazāra veiksmīgo piemēru, izvietojot komerciālās funkcijas pirmajos stāvos un maksimali saglabājot un iekļaujot rekonstrukcijā eso�ās zaļās �saliņas� ar koku puduriem, apstādījumiem un zālājiem, arī pagalmos. 
Kaut gan centra izaugsme ir paredzēta austrumu virzienā, svarīgi neizslēgt iespēju sasaistīt vēsturisko centru ar Āgenskalnu. Lai to panāktu, būtu nepiecie�ami atbrīvot Akmens tiltu no automa�īnu satiksmes vai pat to pārbūvēt, tādējādi uzlabojot pieejamību. Saistībā ar Āgenskalna izvietojumu un vietējām īpatnībām pastāv liela iespēja tam attīstīties par stipru vietējā līmeņa centru.
Mūsu priek�likums ir 11. Novembra krastmalā izveidot mākslīgu struktūru pāri ielai, lai savienotu Vecrīgu un Daugavu. �ajā mākslīgi veidotajā krastmalā varētu izvietot Vecrīgu stiprino�as piemērotas komerciālās funkcijas, tajā varētu izveidot arī kvalitatīvu apzaļumotu piekrastes teritoriju. 
Viena no Rīgas vissare�ģītākajām problēmām ir padomju laikā būvētie daudzstāvu dzīvokļu namu rajoni. Priek�likums ir veikt rajonu humanizāciju, gan savienojot tos ar jauno komunikācijas apli, gan labiekārtojot un apzaļumojot sabiedrisko ārtelpu, gan palielinot apbūves blīvumu, izvietojot dzīvojamās teritorijā zemus (3-5 stāvu) dzīvokļu namus ar visiem nepiecie�amiem pakalpojumiem. Jaunveidojamai telpiskai struktūrai skaidrāk jāiezīmē sabiedrisko, daļēji sabiedrisko, daļēji privāto un privāto telpu.

Rādītājs ilgtspējīgai daudzfunkcionalitātei ir laba pieejamība. Pilsētas struktūrai jāveidojas tā, lai piecu minū�u gājienā no dzīvesvietas būtu gan pārtikas (maizes/svaigu augļu un dārzeņu) veikals, gan primārās veselības aprūpes iestāde, gan obligātās izglītības skola, kā arī sabiedriskā transporta pietura, kur mar�ruta intervāls ir bie�āks kā reizi pusstundā. Vienlīdz būtiska ir pietieko�i lielas (5000 m2) zaļās teritorijas pieejamība atpūtai. Ja iedzīvotāji būs apmierināti ar �o teritoriju un pakalpojumu kvalitāti, tad, visdrīzāk, ievērojami tiks samazināta nepiecie�amība pēc pārvieto�anās ar motorizēto transportu.

Ir jāpārdomā pilsētas attīstību dienvidu virzienā. Tas liekas vairāk padomju laika mantojums. Drīzāk Rīgas skatienam vajadzētu vērties uz jūras pusi starp pilsētas centru, Bolderāju un Jūrmalas virzienu, kur attīstība jau tagad notiek.
Pilsēta var augt uz ziemeļiem abpus Daugavai. Ostas rūpnieciskās funkcijas jāvirza prom no pilsētas Rīgas jūras līča virzienā, neiejaucoties Piejūras vērtīgajās dabas teritorijās. 
Pa�laik lielākā daļa no rūpnieciskajām un ostas funkcijām ir ekstensīvi izvietotas Daugavas austrumu krastā. Daļu no ostas funkcijām varētu pārvietot uz mazāk izmantotu Daugavas rietumu krastu. 
Daugavas rietumu krasts vistuvāk pilsētai ir attīstāms kā jauktā teritorija � dabas, rekreācijas un dzīvojamā zona. Pasa�ieru ostas funkcijas ir attīstamas pie pilsētas centra eso�ā pasa�ieru termināla apkaimē.
Text published in Kultūras Forums nr 11 (141) 
(Kultūras Forums website: http://www.tvnet.lv/izklaide/avize/ )
www.rigaplans.net
all rights reserved